Paklausies –
Nerakstu šeit ar domu, ka šis ieraksts sasniegs kādu lasītāju acis vai vispār kāda atsēdētāja nejaušu klikšķi. Rakstu, jo vienkārši ir pienācis laiks, kad es atkal neredzu veidu kā jautrāk izniekot savu dzīvi. Tieši šobrīd. 8. jūnijā, 00:01.
Ja vispār kāds ir pamanījis, tad esmu saņēmies un sācis likt jaunus rakstus BehindThatDoor mājaslapā, kā arī izveidojis Twitter kanālu, vai arī kā to sauc. Nezinu, kāds ir iemesls šādai bezjēdzīgai rosībai, varbūt skolas beigšanās un pārāk daudz brīvā laika. Mazliet entuziasma arī. Ir uznākusi vēlme atkal kaut ko radīt, iespējams, tik pat trulu kā līdz šim. Pārskatīju dažus mūsu video un, no offence uz mums pašiem, vairums tiešām ir wtf truli, tomēr šķiet, ka tieši tāpēc man viņi patīk.. Cerams, ka šī vēlme nekur nepazudīs un mēs radīsim kaut ko jaunu, lai priecātu citu un, galvenais, savas acis ^^
Līdz ar entuziasma parādīšanos man ir parādījies tizlums, kas it kā jau nekad nav bijis pazudis, tomēr tagad ir atkal licis just vairāk savu tuvumu. Pēdējo pāris dienu laikā nezināmā veidā esmu pakāsis maku, kas ir ironiski, jo šī bija viena no retajām reizēm, kad tajā tiešām bija normāla nauda un, protams, tizlajam tas ir jāpakāš, kā arī esmu nokāris savu jēdzīgo NoliferKasti(Datoru), kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc šeit kaut ko rakstu. Šajā vecajā datorā, kuru es saucu, nu jau, par pensionāru un kuru es saņēmu uz savu 10 gadu jubileju, nav īsti ko darīt. Bet laikam tā jau ir labāk. Nav ko vasarā te sēdēt, jāiet ostīt puķītes un ķerstīt tauriņi[lolz]. Nu jā, pie šīm negaidītajām un gluži netīšajām neveiksmēm piebiedrojies ir vecais labais čoms pirksts, par kuru es pat biju uztaisījis vlogu. It kā viņš tika apgraizīts un visādi citādi izķengāts, un tik un tā viņš atkal aug ne tā, kā vajag un mēdz atsisties uz katras iespējas, kas ir stulbākais, jo viņš ir sāpīgs.
Nu tā jau ir, ja nav par ko rakstīt, tad jāpasūdzas, bet nē, es neesmu ne neapmierināts, ne apbēdināts. Man klājas gluži labi un viss šķiet puslīdz saulains, arī tagad, kad ir pāri pusnaktij. Iemetīšu arī kādu dziesmu no sava vecā repertuāra, kas ir veidojies gadu gaitā šajā vecajā datorā. Visai jokaini klausīties dziesmas, kuras jau sen ir aizmirstas un, šķiet, neklausītas, tomēr tām ir kāda spēcīga nostaļģiska vērtība, kas uzreiz tā neizpauž sevi ar konkrētiem faktiem. Lai nu kā, ir patīkami klausīties!
Varētu jau paliet vēl ūdeni, bet ko tad es liešu citās reizēs? Ceru šeit atkal kaut ko drīz ietapināt, kas būtu parīt, vai aizparīt, jo rīt būšu atvienots no sistēmas… par laimi. Tad nu tūlīt uzrakšu kādu fanij pikčūr un teikšu to, ko saku vienmēr…
PĪSAUTZ! ^^
mjā, tik ilgi gaidītais ieraksts ir tapis. vismaz es viņus gaidu. ^^